Kā līvānieši brauca Jelgavu lūkot….
18/01/2018

DSCN0694Kur braukt mācību ekskursijā? Ko, vēl neredzētu,  apskatīt? Atbildes uz šiem jautājumiem 1. semestrī meklēja Līvānu 1. vidusskolas 10. b klases jaunieši. Un atbilde radās- brauksim Jelgavu lūkot!
Un tā agrā 12. janvāra rītā kāpām autobusā, lai dotos uz seno Zemgales pilsētu. Klausoties dziesmās un mazliet paši dziedot, pavisam nemanot bijām klāt.
Pirmais apskates objekts- Jelgavas tipogrāfija. Mūs laipni sagaida projektu vadītājs Arvis Kronbergs. Izrādās, ka grāmatas Jelgavā top jau kopš 1667. gada. Bet tagadējā tipogrāfija dzimusi  1996. gadā. Tā ir kļuvusi par vietu, kur rakstnieku, dzejnieku un citu radošo būtņu idejas pārtop ļoti skaistos biezākos un plānākos, krāsainos un melnbaltos izdevumos, ko mēs saucam par grāmatām. Gada laikā Jelgavas tipogrāfijas kolektīvs  pasaulē „palaiž” 4 miljonus grāmatu.  Uh, kas tās visas var izlasīt? Protams, ne visas ir domātas Latvijas grāmatnīcām, liela daļa no izdevumiem aizceļo uz kaimiņu zemēm.
Kad ievadu esam dzirdējuši, dodamies uz ražošanas telpām. Tur apskatāmies visu procesu, kā tad tā grāmata top. Varena ir papīru griežamā giljotīna. Puiša darbošanās izskatās tik viegla…bet patiesībā nekā viegla tur nav, jo papīra lapu kaudze ir smaga, papīra malas ir asas un jābūt uzmanīgam , darbu darot. Redzam mašīnas, kuras grāmatu ilustrācijas padara krāsainas. Pie visiem darbgaldiem ir datori, tur viss tiek precīzi ievadīts, bet, lai to veiktu, vispirms ir cītīgs cilvēku darbs- izdomāt, salikt, izmērīt, pārliecināties, mēģināt un atkal darīt.

Dažas no grāmatām ieliktas ledusskapī. Kāpēc? Tiek veikts pētījums, kura rezultāti tiks izmantoti tālākā tipogrāfijas darbā.
Šobrīd tipogrāfijas ļaudīm mazliet ir atpūta, darbi rit mierīgāk,  bet decembrī gan visi pat trīs maiņās strādājuši, jo grāmata ir laba dāvana Ziemassvētkos. Un kolektīvs ar visiem pasūtījumiem ticis galā. Vareni ļaudis, kuri zina savu darāmo!
Beigās vēl noskaidrojam, kur un par ko ir jāmācās, lai strādātu šādā uzņēmumā. Kad viss ir apskatīts un noskaidrots, uztaisām fotogrāfiju, sakām milzumlielu paldies un dodamies tālāk.
Otrais apskates objekts- Jelgavas pils, tās  muzejs, kapenes. Nu kurš gan nav redzējis stalto un majestātiski lielo Jelgavas pili? Vismaz fotogrāfijā katrs to skatījis. Mūsu mērķis- apskatīt pils muzeju, būt kapenēs, bet vispirms uzzināt par iespējām pēc vidusskolas beigšanas studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Augstskolas mācību centra pārstāve prezentē universitāti, izstāsta par daudzajām programmām, studentu aktivitātēm un dzīvi Jelgavā. Jāpiekrīt vien ir- LLU- tā ir augstskola , kas dod iespējas. Tikšanās beigās saņemam dāvanu- kalendārus ( par tiem priecāsies skolotāji) un karameles. Hm, vai tik tās nav tapušas darbnīcā, uz kuru pēcpusdienā dosimies? Kā gan tie mazie LLU burtiņi uz karamelēm dabūti?
Pēc karjeras izglītības nodarbības dodamies uz pils muzeja telpu. Gide īsi, konkrēti, bet interesanti pastāsta par pils vēsturi, par tās īpašniekiem un viņu likteņiem. Tad ejam uz pagrabstāvu, kur atrodas kapenes. Oriģinālie hercogu un hercogieņu tērpi, princešu un prinču kleitiņas ( jā, jā, arī puikas tika ģērbti kleitās)- tas viss tur ir apskatāms. Pazudušas gan visas vērtīgās lietas un dārglietas, kas reiz bijušas sarkofāgos ieliktas, jo kapenes ir laupītas un izlaupītas. Pat mazo bērnu zārciņi ir lauzti, lai paņemtu to, kas uzskatīts par vērtīgu. Briesmas… Bet varenā hercoga Jēkaba pīšļi tur vēl dus, un viņa sieva un dēls arī.  Un kāda skaista hercogiene, kura pasūtīja sarkofāgu ar lodziņu, lai citi arī pēc viņas nāves neparasto daiļumu redz… Jā, vēsture šeit kļūst  dzīva un interesanta.
Pēc kapenēm ejam pusdienās un tad dodamies apskatīt nelielu daļu no pilsētas. Palūkojam Tējas namiņu, pārejam pār neparasto gājēju tiltu un esam pie Jelgavas studenta klāt. Kopīga fotogrāfija un tālākais ceļš uz Karameļu darbnīcu.
Trešais objekts- Karameļu darbnīca. Mūs mīļi sagaida darbnīcas īpašniece Ilze. Viņas stāstītais vēlreiz akcentē domu- tici savam sapnim un nebaidies darīt! Par to pašu septembra pirmajā latviešu valodas stundā stāstīja mūsu skolas absolvente, tagad Leļļu teātra aktrise Dana Avotiņa- Lāce. Arī viņa atgādināja- nebaidies sapņot un piepildīt savu sapni! Te, karameļu darbnīcā, redzējām divu māsu sapņa piepildījumu. Tikām kārtīgi sacienāti ar gardajām karamelēm, želejkonfektēm un  putotajām konfektēm. Pat ķiploku karameles izmēģinājām! Ilze vēl pavaicā- „Vai riekstiņus arī vēlaties?”  Un uz šķīvja izbirst kārtējais gardums… Kad lielie šķīvji  tukši, nāca karameļu meistari un rādīja, kā tad gardā lieta top. No malas vērojot- nieks vien ir- uzlej cukura masu, pielej sīrupu, samaisa kopā, „izvirpina” vienu masas daļu, lai tā   top spoži balta un …. STOP! Patiesībā tas vieglums ir acu apmāns. Pamēģiniet 2 kg smagu un karstu  cukura masu izmētāt no vienas rokas otrā, vienlaicīgi to virpinot, lai masa  kļūst spoža un balta. Meistars Kārlis to darīja virtuozi skaisti. Tad viss tiek salikts vienā lielā, lielā karamelē, kuras masa ir 5, 3 kg. Un tad no šīs lielās, lielās konfektes meistari izstiepj  smalkus „karameļzīmuļus”. Tos noliek uz galda, lai atdziest.
Jelgavas karameles ir mazi mākslas darbi. Redzējām karamelītes, kur viducī uzrakstīts Rīgas Dinamo, citai vidū velosipēda vai sirsniņas, vai puķes attēls. Kā to var dabūt gatavu? Mēs tagad to zinām, jo visu redzējām un dzirdējām. Meistare Eva veidoja sirsniņu, kura tapa ietīta konfektes vidū. Tātad universitātē saņemto karameļu burtiņi ir tapuši tādā pat veidā. Smalks un rūpīgs darbs. Karameļu darbnīcas ļaudis piedāvā arī ciemiņiem izveidot savu lielo karameli uz kociņa. Cimdi rokā un pie darba! Ups…masa tomēr vēl karsta un jādarbojas veikli! Pirksti darbojas, smiekli un uzmundrinājuma saucieni skan, un karameles top. Tās tiek glīti iesaiņotas, un mājiniekiem ciemkukulis gatavs. Un beigās vēl viens pārsteigums- Ilze mūs cienā ar ceptām putotajām konfektēm.  Garša un smarža – neaprakstāmi lieliska! Un vai gan citādi varētu būt, jo ražots taču tepat, Latvijā.
Karameļu darbnīcas apmeklējums arī bija kā viens no karjeras izglītības pasākumiem. Universitātē dzirdējām par pārtikas tehnologu studijām, par dažādiem zinātnieku un praktiķu pētījumiem, bet te- visu redzējām  jau dzīvē. Teorija un prakse.
Viesošanās karameļu darbnīcā bija atraktīva, bet ar morāli- ja tu kaut ko vēlies sasniegt, tad dari. Pacel savu dibenu un ej! Jo tikai tā var nonākt pie rezultāta, tikai tā var sasniegt mērķi.  Neizdevās? Nekas, dari vēl un vēl. Latvijā arī varam izdarīt daudz.
Šo neapstāšanos, šo vēlmi nebaidīties darīt mēs sajutām visur, kur vien ekskursijas laikā bijām. Gan tipogrāfijā, gan LLU, gan Jelgavas pilī, gan Karameļu darbnīcā. Iedvesmas pilna diena.
Ceturtais objekts- Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas skatu tornis. Kad pilsēta apskatīta, pa zemi staigājot, tad jādodas to lūkot no putna lidojuma. Un šādu iespēju piedāvā Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas skatu tornis, kas ir 9-stāvu mājas augstumā. Kurš ar liftu, kurš kājām- bet visi esam augšā. Jelgavas pils, tilti, Pasta sala, Tehniskā fakultāte, ielas un rosība uz tām- viss ir tur, lejā, bet mēs ietveram to savās atmiņu grāmatās.
Jelgava- pilsēta izaugsmei. Un mēs, 10.b klases jaunieši, audzinātāja un matemātikas skolotāja,  to visu redzējām un izbaudījām. Noteikti kāds no jauniešiem pēc skolas beigšanas varēs teikt- „Sveika, Jelgava! Būšu  Tavs students!”
Katra klases ekskursija ir neaizmirstama. Prieks, ka skolēnu ideja doties uz Jelgavu tapa realizēta. Par to paldies klases vecākiem, Domes izpilddirektoram Uldim Skreiveram ( par autobusa laiku saskaņošanu), Līvānu 1. vidusskolai ( par ceļa izdevumu segšanu), bet jo īpašs paldies autobusa šoferim Jurim Mālniekam par ļoti profesionālu darbu, tāpat paldies šoferiem J.Grugulim un I.Otaņķim.

Sandra Kivleniece, Līvānu 1. vidusskolas 10. b klases audzinātāja