Saulaino Melnkalni baudot folkloras kopa «Ceiruleits»
08/10/2018

1Septembra otrajā pusē Līvānu folkloras kopai «Ceiruleits» bija gods piedalīties starptautiskajā mūzikas, folkloras un deju  festivālā «Jūras pērle», kas jau 11. gadu norisinājās Melnkalnes pilsētiņā Budvā.
Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Budvā tiek organizēts folkloras kopu, mūsdienu deju grupu, koru un  pūtēju orķestru festivāls, lai visi kopā varētu dalīties dejošanas un dziedāšanas priekā, iepazīstot citu tautu kultūru un tradīcijas.
Piecas dienas par mūsu mājvietu kļuva Melnkalnes kūrortpilsēta Budva. Budva ir Melnkalnes tūrisma metropole ar 35 lieliskām pludmalēm Adrijas jūras krastā un nerimstošu naktsdzīvi, tāpēc nereti tiek dēvēta par šīs valsts Maiami. Budvas vecpilsēta ir izvietojusies uz nelielas pussalas un tajā apskatāma virkne vēsturisku pieminekļu – baznīcas un klosteri, kā arī mākslas galerijas un nelieli muzeji. Bokas-Kotoras līcis- neapšaubāmi ir viena no gleznainākajām Melnkalnes vietām.
Tomēr galvenā šīs  Balkānu valsts burvība meklējama nevis pilsētās, bet neaprakstāmi skaistajās dabas ainavās – kalnos, mežos un ielejās, krāčainu upju dziļajos kanjonos, piekrastes zeltainajās pludmalēs un  vientuļos klosteros.
Dzīvojām nelielā viesnīciņā Loza , kura atradās pavisam tuvu skaistajai Adrijas jūras piekrastei.
Tā kā festivāla koncerti bija plānoti  tikai vakarpusē, tad ik dienas varējām veltīt vairākas stundas apkārtnes izpētei un atpūtai jūras krastā. Krustu šķērsu izstaigājām Budvas pilsētiņu, devāmies izbraucienā pa Kotoras līci, kurš iekļauts 10 pasaules skaistāko līču skaitā.
Starptautiskais mūzikas, folkloras un deju  festivāls «Jūras pērle», ik rudeni norisinās Pasaules festivālu asociācijas (World Festival Association) paspārnē, kas nozīmē, ka tas ir atzīts par pietiekami augsta līmeņa pasākumu. Šogad tajā piedalījās astoņas ārvalstu grupas no Ungārijas, Horvātijas, Rumānijas, Bulgārijas, Somijas un Latvijas, kā arī vietējā Melnkalnes deju kopa.
Festivāls galvenokārt bija veltīts tautas dejai, ļoti daudzas grupas izcēlās ar izcili tehnisku dejojumu, bet diemžēl folkloras festivālā demonstrēja nevis tradicionālo repertuāru, bet gan pašu veidotas horeogrāfijas. «Ceiruleiša» favorīti bija deju kopa no Horvātijas. ”Ceiruleits” no citām grupām saņēma atzinīgus vārdus par to , ka prata parādīt, kas ir “īsta” folklora.
Atzinību pelna  vairākas  grupas ar lieliskajiem muzikantiem. Atšķirībā no «Ceiruleiša», starp muzikantiem sievietes nemanīja. Muzicēja  tikai vīrieši. Mūs priecēja dažādas flautas,  dūdas,  tamburas un citi bungveida instrumenti.
Arī «Ceiruleits» bija sagatavojis vairākas tautas deju programmas – kadriļas, sacensību un pāru dejas. Savā deju programmā “Ceiruleits” iesaistīja arī pārējos festivāla dalībniekus.
Neatņemama festivāla tradīcija ir arī gājiens, kuru laikā grupas gan muzicēja, gan dziedāja, gan dejoja. Mūs pārsteidza festivāla rīkotāju “vieglā” attieksme pret notiekošo. Gājiena laikā satiksme netika slēgta, visi pārvietojās pie sarkanās luksofora gaismas. Viņi ir nesteidzīgi un dzīvo ar domu “plūstam tik pa straumi”.
“Ceiruleits” festivālā tika pārstāvēts kuplā skaitā- 37 dalībnieki .Vienotā priekšnesumā bija apvienojušās visas trīs “Ceiruleiša” paaudzes- Līvānu bērnu un jauniešu centra sākumskolas grupa, Līvānu 1. vidusskolas gupa un vecākā grupa, kura darbojas Līvānu novada kultūras centra paspārnē. Kopā ar “Ceiruleiti” festivālā piedalījās arī astoņi Vārkavas vidusskolas folkloras kopas “Volyudzeite” dalībnieki.
Festivāla noslēguma ceremonijā tika pasniegti sertifikāti un dāvanas festivāla dalībniekiem.
Deviņās dienās paspējām pabūt septiņās valstīs-Lietuvā, Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercogovinā, Melnkalnē.
PALDIES
Milzīgs paldies «Ceiruleiša» vecākiem, kas finansiāli atbalstīja savus bērnus, lai viņi varētu doties šajā 9 dienu ceļojumā. Paldies Līvānu 1. vidusskolai un tās skolotājiem par sapratni, attaisnojot ceiruleišu kavētās mācību stundas.

Anna Kārkle