Kā notiek mācīšanās pēc jaunā satura Līvānu 1.vidusskolas 1.b klasē
30/10/2020

Anna Kārkle, 1.b klases skolotāja

No šī gada septembra mazie pirmklasnieki mācās pēc jaunā satura un kompetenču pieejas. Pilnveidotā satura un pieejas mērķis – iedot katram bērnam nepieciešamo dzīvei.
Lai būtu vieglāka pāreja uz jauno apmācības veidu, jau pagājušajā gadā pamazām iesāku īstenot kompetenču jeb lietpratības pieeju. Gatavojoties darbam pie jaunā standarta ieviešanas, esmu iepazinusies ar visu plašo materiālu klāstu, kas ir publicēts Skola2030 resursos. Pirmajā brīdī šķita, ka daudz ko nezinu un neizprotu. Pamazām, pēc dažādu kursu apmeklēšanas un Skola 2030 rīkoto vebināru noklausīšanās, šķiet, ka viss nav tik sarežģīti. Ir tikai jādarbojas! Protams, kā jau pirmklasnieku skolotājai , uztraukums bija, jo sākās jauns posms gan viņiem, gan man.
Manā audzināmajā 1.b klasē mācības uzsāka 23 pirmklasnieki ar ļoti dažādu sagatavotības līmeni (1., 3.fotogrāfija). Sakarā ar Covid 19 izplatību un ierobežojumiem kontaktēties, daži bērni līdz skolas solam ir nonākuši daļēji sagatavojušies, tāpēc ir jāturpina apgūt burtus un lasītprasmi. Tāpēc jāatrod individuālā pieeja katram skolēnam. Pilnveidotā mācību satura un jaunās pieejas viens no pamatprincipiem ir elastība. Ir radītas visas iespējas, lai mācīšanās nebūtu formāla, bet būtu piemērota un atbilstu katra skolēna vajadzībām, mērķiem, iespējām.
1.fotogrāfija.Zinību diena 1.b klasē

1.fotogrāfija.Zinību diena 1.b klasē
Laiku līdz rudens brīvdienām, var uzskatīt par adaptācijas laiku. Šajā periodā centos iepazīties, izvērtēt un saprast pirmklasnieku vajadzības.
Skolas vadība ir daudz darījusi, lai mācībām viss būtu gatavs – iekārtotas telpas un iespēju robežās sagatavoti materiāli (3.fotogrāfija).
Sāku ar plānošanu. Ir svarīgi skaidri izplānot mēneša tematiku. Ja tas ir skaidrs, ja ir katrai jomai sasniedzamie rezultāti, tad ir viegli strādāt. Mācību procesu pakārtoju laika ritējumam, katram mēnesim paredzēta sava tēma, piemēram, septembrī- “Es jau esmu skolēns”, oktobrī- “Skolēns rudens pasaulē”, novembrī – “Es dzīvoju Latvijā” utt. (2.fotogrāfija). Visos mācību priekšmetos mēneša garumā mācību viela tiek apgūta saistībā ar noteiktu tematu. Katrai tēmai ir apakštēmas (sadalījums pa nedēļām).

2.fotogrāfija. Tēma “Es jau esmu skolēns”3.fotogrāfija. Rotaļu telpa

2.fotogrāfija. Tēma “Es jau esmu skolēns” 3.fotogrāfija. Rotaļu telpa

Es nedrīkstu bērniem uzspiest savu gribu, bērnos jāieklausās. Skolotājs nosaka lielo tematu un virza bērnus. Skolotāja uzdevums ir ieinteresēt plānotajā tematā, un tad jau daudzas lietas paliek bērnu ziņā. Svarīgi saprast – kā izvirzīt reālu sasniedzamo rezultātu, kā bērniem to sasniegt un kā veicināt to, lai bērni apgūst un izmanto zināšanas jaunās situācijās.
4.fotogrāfija. Dizains un tehnoloģijas 5.fotogrāfija. Dabaszinības 1.1. Kā griež, plēš, burza, loka, savieno papīra objektus? 1.1. “Kā pētīt dzīvos organismus?”

4.fotogrāfija. Dizains un tehnoloģijas 5.fotogrāfija. Dabaszinības
1.1. Kā griež, plēš, burza, loka, savieno papīra objektus? 1.1. “Kā pētīt dzīvos organismus?”

Pirmklasniekiem cenšos attīstīt caurviju prasmes. Sadarbības caurviju prasmes attīstām, mācoties strādāt gan pāros, gan grupās. Skolēniem ir jāattīsta ne tikai sadarbība, bet arī komunikācija, kritiskā domāšana, radošums, problēmrisināšanas spējas. Sākot īstenot pašvadīto mācīšanos, arī bērniem ir jāpierod, ka jādomā un jādara pašiem.
Īpaša loma mācību satura apguvē ir tikumiem un vērtībām. Piemēram, dizaina un tehnoloģiju stundā, apgūstot tēmu “Kā griež, plēš, burza, loka, savieno papīra objektus?”(4.fotogrāfija), runājam par tikumiem – atbildība, centība, darba tikums un vērtībām – dzīvība un daba.
Vērtību sistēma mūsu skolā darbojas jau sen. Pirmklasnieki cenšas un krāj vērtību uzlīmes dienasgrāmatās. Kad pienāk atskaites punkts, atbildīgākie, čaklākie, sadarbīgākie, izpalīdzīgākie un zinātkārākie bērni tiek sumināti Vērtību līnijā (6.fotoattēls).
6.fotoattēls.Rudens vērtību līnija

6.fotoattēls.Rudens vērtību līnija

Mācību procesa laikā vairāk pievēršu uzmanību telpiskajam izkārtojumam un telpu maiņai. Mainu solu izkārtojumu, bieži vien stundas vadu ārā, bibliotēkā notiek bibliotekārās stundas u. tml.. Veicinu skolēnu patstāvīgāku darbošanos jeb pašvadītu mācīšanos. Mācību darbā vairāk akcentēju starppriekšmetu saikni un caurviju prasmes. Izveidoju un klasē izvietoju vizuālas atgādnes vai piktogrammas jeb “runājošo sienu”.
Lai veicinātu lasītprasmi, skolas bibliotekāres vada bibliotekārās stundas, grāmatu lasītāju pulciņš aicina piedalīties Bērnu žūrijā.
Jau ar pirmajām skolas dienām mācāmies izvirzīt stundas mērķi.
Lai saistošāka būtu mācību satura apguve dabaszinībās, plānojam āra nodarbības. Apgūstot pirmo tēmu “Kā pētīt dzīvos organismus?”, novērojām augus un dzīvniekus skolas apkārtnē. Klasē izveidojām sēņu izstādi. tas bērniem attīstīja pētīšanas iemaņas un prasmes.
7.fotogrāfija . Dabaszinības . Sēņu izstāde 1.1. “Kā pētīt dzīvos organismus?”

7.fotogrāfija . Dabaszinības . Sēņu izstāde

1.1. “Kā pētīt dzīvos organismus?”
Apgūstot pirmo tēmu “Kā pētīt dzīvos organismus?”, vērību pievērsām tādam tikumiem kā- atbildība un vērtībai – daba.
No tēmas “Kā pētīt dabas teritorijas?” izvēlējāmies rudenī iepazīties ar parku. Lai labāk izprastu, kas ir parks (dabas un cilvēka veidots), devāmies rudens pārgājienā uz Dignājas parku (8.fotogrāfija).
8.fotogrāfija. Dignājas parkā

8.fotogrāfija. Dignājas parkā

Pārgājiena laikā dabaszinības integrējām kopā ar latviešu valodu un matemātiku. Bērni bija īsti pētnieki. Pētīti tika gan koki, gan kukaiņi, gan sēnes (9., 10. fotogrāfija). Latviešu valodā nesen bijām lasījuši tekstu par tintes sēni, nu to arī ieraudzījām .
9. fotogrāfija Dignājas parkā 10. fotogrāfija Dignājas parkā

9., 10. fotogrāfija Dignājas parkā

Mācību procesā integrējam arī teātra mākslas elementus. Sadarbībā ar mūzikas skolotāju I. Upīti , organizējām Miķeļdienas pasākumu.
11.fotoattēls Miķeļdienas pasākums. Latviešu valoda integrēta ar dabaszinībām un mūziku

11.fotoattēls Miķeļdienas pasākums.

Latviešu valoda integrēta ar dabaszinībām un mūziku
Tēmas “Es jau esmu skolēns” noslēgumā tika rīkota vecāku sapulce. Sapulces ievaddaļā pirmklasnieki vecākiem prezentēja, kā viņi apguvuši šo tēmu. Pasākumā laikā bērniem svinīgi tika pasniegtas skolēnu apliecības.
Oktobra mēnesī strādājam pie tēmas “Skolēns rudens pasaulē”. Runājot par apakštēmu “Rudens ienāk mežā un sētā”, izveidojām izstādi “Kas aug manā dārziņā?” (12., 13., 14.fotoattēls). Izmantojot visas maņas, bērni varēja iepazīties ar dažādiem dārzeņiem .Skolēni izdarīja secinājumus, kāpēc dārzeņi ir tik svarīga mūsu uztura sastāvdaļa.
Izveidojusies laba sadarbība ar vecākiem. Tikai ar vecāku atbalstu mēs varam realizēt daudzas ieceres. Pētot šo tēmu , aktīvi iesaistījās skolēnu vecāki. Anša Oskara mamma sacepa ķirbjus ar baziliku. Ja vēl tam visam pievieno vēstījumu, tas noteikti veicina bērniem apetīti.
12.fotoattēls. Izstādi “Kas aug manā dārziņā?”.

12.fotoattēls. Izstādi “Kas aug manā dārziņā?”.

13. fotoattēls .Ceptu ķirbju degustācija 14. fotoattēls .Ceptu ķirbju degustācija

13., 14. fotoattēls .Ceptu ķirbju degustācija

Pie tēmas “Rudens mežā un sētā” lasījām tekstu par ievārījumu, noskaidrojām, no kādām ogām vāra ievārījumus, pētījām, kādi ievārījumi ir katra bērna mājas krājumos. Bērni no mājām bija atnesuši dažādus ievārījumus, katrs stāstīja par ievārījuma tapšanas gaitu (algoritmu). Protams, notika arī ievārījumu degustācija (15.fotoattēls).
15.fotoattēls. Tēma “Rudens mežā un sētā”(ievārījumu degustācija)

15.fotoattēls. Tēma “Rudens mežā un sētā”(ievārījumu degustācija)

Svarīgi vairāk uzmanības pievērst atgriezeniskajai saitei, lai skolēns, vēl mācoties, uzlabotu sniegumu, zinātu, kā rīkoties, lai iemācītos vairāk, demonstrētu labākus rezultātus. Atgriezeniskās saites veidošanai, pirmklasniekiem bieži izmantoju P3 metodi (P-paslavē, P- papildini, P- pajautā).
Pirms Rudens brīvdienām klasē spēlējām Ābolu Riču Raču (16., 17. fotoattēls) . Tā bija sava veida atgriezeniskā saite par mācīto vielu. Zem katra ābola bija paslēpts kāds uzdevums. Spēle notika komandās, kas veicināja sadarbības prasmes.
16. fotoattēls Ābolu Riču Raču. 17. fotoattēls Ābolu Riču Raču.

16., 17. fotoattēls Ābolu Riču Raču.

Pasākuma plānošanā aktīvi iesaistījās arī vecāki. No āboliem gatavoja dažādus našķus, Paši skolēni noformēja telpu, zīmēja un līmēja ābolus. Vairākas ģimenes nodarbojas ar ābolu audzēšanu, tāpēc klasē tika izstādītas vairāk nekā 15 dažādas ābolu šķirnes (18. fotoattēls). Bērni varēja stāstīt, kuras nāk no kura dārza, kāda āboliem ir garša utt.
18. fotoattēls. Ābolu izstāde

18. fotoattēls. Ābolu izstāde

Tikai darbojoties kopā skolēns-vecāks- skolotājs, zinību ceļš būs vieglāk ejams . Pirmo reizi ar vecākiem tikāmies īsi pirms skolas-augustā. Lai bērniem būtu drošāks ceļš uz skolu, aicināju uz atsevišķu tikšanos arī bērnus, kurus skolas pasaulē ievadīja Pepija Garzeķe , kura , tāpat kā topošie pirmklasnieki, vēlējās iet skolā.
Galvenais saziņas līdzeklis ar vecākiem ir e-klase. Ātrai saziņai ar vecākiem ir izveidota WhatsApp grupa. Nedēļas beigās cenšos vecākiem uzrakstīt vēstulīti par aktualitātēm klases dzīvē. Saistībā ar Covid19 ierobežojumiem, vecākiem ir liegta iespēja apmeklēt skolu, tāpēc viņiem šī saziņa ir ļoti vajadzīga. WhatsApp grupā nosūtu fotogrāfijas, kuras vecākiem dod iespēju ielūkoties skolas pasaulē.
Ko dos šīs pārmaiņas? Domāju, ka bērni būs daudz vairāk pārliecināti par sevi, uzlabosies komunikācija gan savā starpā, gan ar pieaugušajiem, un bērniem būs vieglāk iekļauties sociālajā vidē.
Ceļš uz jaunā satura ieviešanu un mācību pieeju īstenošanu nav bijis vienkāršs. Nācās sastapties ar dažādām grūtībām. Sākumā vēl īsti nesapratu, kā strādāt. Pēc klases vides iekārtošanas, pēc tematisko plānu izstrādāšanas, pamazām nonācu tur, kur esmu tagad. Sākumā pietrūka apstiprinājuma tam, ka tā, kā es daru, ir labi un pareizi. Visvairāk neskaidrību ir jautājumā par vērtēšanu. Vērtējums turpmāk tiks izteikts četros apguves līmeņos attiecībā pret sasniedzamajiem rezultātiem: sācis apgūt; turpina apgūt; apguvis; apguvis padziļināti. Tas ir liels papildu darbs – izstrādāt vērtēšanas kritērijus katram darbam, katrai stundai. Laika trūkuma dēļ, pietrūkst laika komunikācijas ar paralēlklašu skolotājām. Gatavošanās paņem daudz spēka un laika. Mūsu skolas vadība , rīkojot mācības skolotājiem, palīdz mums “augt”, jo arī skolotājiem ir nepārtraukti jāmācās un jāpilnveidojas.
Lai skolā notiktu pārmaiņas, ir jānotiek domāšanas maiņai. Mēs vienmēr varam meklēt iemeslu kaut ko nedarīt un jauno nepieņemt. Ja mēs nebūsim gatavi mainīties, tad nekas nesanāks. Ir jāmainās pašiem! Kā saka:” Nebaidīsimies iziet no savas komforta zonas!” Rezultāts nav sasniedzams nedēļas vai mēneša laikā. Uz to mums jāiet lēnām un ar izpratni.