Līvānu 1.vidusskola

Kā veicas jaunā mācību satura un pieejas ieviešanā Līvānu 1.vidusskolas 10.klasē latviešu valodas un literatūras stundās?

No 2020./2021.m.g.  sākās jaunā satura un kompetenču ieviešana 10.klasē, un tas  vairāk vai mazāk sākotnēji satrauca gan skolotājus, gan, protams,  arī skolēnus. Skolotājiem bija jākļūst par darba vadītājiem, palīgiem, padomdevējiem, nevis tikai jāstāsta un jādiktē, jānorāda, kā pareizi uzdevumus pildīt u.tml., bet skolēniem jākļūst patstāvīgākiem, jāuzņemas atbildība par paveikto, jāmācās, iedziļinoties darbā un cenšoties nonākt pie secinājumiem pašiem, kā arī jāapgūst pašvadītas mācīšanās stratēģija.  

Sākotnēji skolēni bija apmulsuši, jo nezināja, kas viņus sagaida, vien dzirdēja no visām pusēm, ka mācīsies citādāk, ka viņi pirmie apgūs vielu pēc jaunajām kompetencēm utt. Skolēni, kuri jau pamatskolas posmā bija motivēti, patstāvīgi, nebaidījās no grūtībām un izaicinājumiem, pārmaiņas pieņēma drošāk un pozitīvāk. Bet tie, kuri ikdienā nebija raduši uzņemties atbildību, bieži vien bija un ir jāmudina darboties patstāvīgi, meklēt atbildes, rast risinājumu kāda uzdevuma veikšanā. Jā, dažreiz šie skolēni varbūt ir arī neapmierināti, ka neviens nepasaka priekšā, taču tad tiek meklēts kompromiss, cik daudz palīdz skolotājs, ko skolēns paveic patstāvīgi.

Skola 2030 piedāvā šādas caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmrisināšana,  jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālā pratība. Un visas šīs prasmes cenšamies aktualizēt un realizēt arī Līvānu 1.vidusskolā.

Latviešu valodā ir 2 stundas nedēļā, tieši tikpat stundu ir arī literatūrā. Tā kā šos skolēnus iepriekš nemācīju, tad mācību gada sākumā, pildot dažādus uzdevumus, izvērtējām, kuras ir skolēnu stiprās puses, kas – sagādā grūtības, tika  aktualizētas  skolēnu iepriekš gūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Izrunājām par prasmēm, kuras ir aktuālas un būs svarīgas viņu nākotnē.  Ir svarīgi, lai skolēni apzinātos, ka mācās, lai gūtu zināšanas, kuras varēs pielietot nākotnē, nevis vērtējuma dēļ.

Klātienē latviešu valodas un literatūras stundās skolēni strādāja gan individuāli, gan pāros un grupās. Tā kā skolēni ir no dažādām skolām, tad pāru un grupu darbs veicināja gan sadarbību, gan sekmēja iepazīšanos  savā starpā. Pēc konkrētu darbu izpildes skolēni veica pašvērtējumu, analizēja, kā viņiem veicies, kas vēl jāapgūst, jāuzlabo.

Literatūrā sākotnēji bija daudz jautājumu, ko un kā darīt, lai radītu interesi par šo mācību priekšmetu, jo diemžēl lielākajai daļai skolēnu šķiet, ka literatūra neko nemāca. Tāpēc mācību gada sākumā skolēni centās rast atbildes, kāpēc literatūra kā mācību priekšmets tomēr ir nozīmīga, kā arī iepazina dažādus ar literatūru  saistītus jēdzienus (piemēram, skaistais un neglītais literatūrā, svarīgais un bezjēdzīgais literatūrā). Viens no pirmajiem uzdevumiem – izlasīt dažas  Imanta Ziedoņa epifānijas  kā bezjēdzīgo piemēru literatūrā. Skolēni darbojās grupās, viņi droši apsprieda un izteica viedokli, centās rast radošus skaidrojumus, atbildes  uz it kā vienkāršiem jautājumiem, savus darbus noformēt tā, lai rastos vēlme tos izlasīt ikvienam.

Daži no skolēnu radītajiem darbiem.

Uzskatu, ka veiksmīgi klātienē uzsākām, bet attālināti pabeidzām tēmu Varonis dažādos literārajos darbos (mīts, pasaka, mūsdienu stāsta fragments). 1.semestrī pēc trīs dažādos laikos sarakstītu darbu izlasīšanas (pasaka “Kurbads”, mīts par Hēraklu un fragments no M. Bērziņa stāsta “Gūtenmorgens”) skolēniem tapa apjomīgi un interesanti darbi ar nosaukumu “Varoņu gudrības pasaule”. To noformējumi liecināja par radošām personībām. Skolēni centās rast atbildi, kur tad slēpjas varoņu gudrība – prasmē spriest, viltībā vai fiziskajā spēkā… Secinājums – gudrība slēpjas zināšanās.

Daži piemēri no skolēnu veidotajiem darbiem

Pārsteidza skolēnu interese un pozitīvās atsauksmes par Rūdolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”. Skolēni atzina, ka vairāk nekā pirms 100 gadiem aprakstītās problēmas  ir tikpat aktuālas arī šodien, ka pazudis cilvēks toreiz un tagad nozīmē vienu un to pašu. Skolēniem ir savs viedoklis, uz savu dzīves pieredzi balstīts, kuru viņi nebaidās paust:

“Būt pazudušam cilvēkam -tas ir grūti, jo, manuprāt, nezinot, ko gribi  sasniegt dzīvē un dzīvojot kā pagadās, dzīve nebūs viegla. Ir jāatrod sevi, sava vieta dzīvē, jo neviens, izņemot tevi pašu, to neizdarīs..”(Marta)

“Pazudis cilvēks var būt tāds, kurš ir apmaldījies savu domu mākonī, tu apjūc un nespēj visu aptvert. Tas sajauc domas, ir grūti ar tām tikt skaidrībā.”(Samanta)

“Pazudušam būt ir viegli, taču apkārtējiem cilvēkiem ir grūti būt ar šo cilvēku.”(Santa)

“.. tajā brīdī, kad tu esi pazudis, tev ir tik viegli un tu ne par ko neraizējies. Tu neaizdomājies par darbības sekām…”(Daniels)

Lasot tekstus, analizējot tos, skolēni mācās vilkt paralēles, saskatīt kopīgo un atšķirīgo ar apkārt esošo, pamatoti izteikt viedokli, rast dažādas atbildes (skaidrojumus) uz vienu un to pašu jautājumu. Skolēniem dažreiz ir grūti atbildēt radoši, minēt dažādus piemērus, salīdzināt. Daudzi skolēni domā, ka literatūrā ir pareizas atbildes, cenšas uzminēt, ko vēlas dzirdēt skolotāja, kā vajadzētu būt… Tāpēc es kā skolotāja virzu un atbalstu skolēnus, iesaku, ko un kā varētu uzlabot, ka domāt citādāk – tas nav ne slikti, ne nepareizi, ka sava (pamatota) viedokļa paušana šodien ir ļoti nozīmīga un svarīga vērtība. Skolēni iepazīst pasauli, veido savu vērtību sistēmu, un es to daru kopā ar viņiem. Es mācos kopā ar skolēniem, iepazīstu pasauli viņu acīm, jo laiki mainās. Divas dažādas pieredzes (skolotājs + skolēns) veido jaunu un interesantu, kvalitatīvu un zinošu pasauli.

Mācības attālinātajā režīmā ir nedaudz citādākas. Skolēni strādā patstāvīgi  (individuāli), kā arī notiek stundas Zoom platformā. Tiek aktualizēts darbs ar tekstiem. Sākumā skolēni patstāvīgi lasa un mācās izprast dažādu žanru tekstus no dažādiem aspektiem, pēc tam par šiem tekstiem runājam Zoom stundās. Ne tikai pastāstīt, par ko bija teksts (sižets), bet par problēmu, kura saistīta ar tekstu, par teksta lomu, aktualitāti paša dzīvē utt. Skolēni mācās pamatot savas domas, paskaidrot savu viedokli vai attieksmi, analizēt tekstu no valodas viedokļa u.tml., viņi cenšas, un pozitīvs rezultāts jau ir redzams. Teksta dziļāka izpratne prasa milzīgu darbu un piepūli, arī laiku.

Latviešu valodā šobrīd tiek aktualizēta tēma Mediji. Izlasīt rakstu un izvērtēt tā patiesumu, izprast izlasīto un izteikt savu viedokli – tas šodien ir ļoti būtiski. Skolēni lasa tekstus par dažādām tēmām, mācas saskatīt svarīgāko, salīdzināt ar savu dzīves pieredzi, kā arī veidot savus darbus. Skolēniem bija uzdevums veidot rakstu par viņiem svarīgu tēmu. Tapa ļoti dažādi raksti, un izkristalizējās skolēnu atziņas:

Es uzskatu, ka visiem vajag saprast, kas viņus iepriecina, jo negatīvi cilvēki padara pozitīvus cilvēkus negatīvus (Ivo)

Meklē vairāk labā sevī, cilvēkos, notikumos, kas notiek tev apkārt. Pieņem visu negatīvo, bet vienmēr meklē kaut ko labu! Nebaidies kļūdīties! Krīti un celies!(Daniela)

Smaidīt, jo smaids ir lipīgs, bet labā nozīmē. Smaidot aizmirstas viss sliktais. (Mareks)

Veiksmīga sadarbība un interesanti darbi radās, rakstot par līnijām cilvēku dzīvē. Sākumā skolēni bija neizpratnē, ka starp diviem, viņuprāt, tik atšķirīgiem mācību priekšmetiem (matemātiku un latviešu valodu) var būt kaut kāda saikne, taču paši sev pierādīja, ka matemātika ir vērojama arī ikdienā:

Ne tikai matemātikā, bet arī dzīvē mēs sastopamies ar mainīgajiem lielumiem… atkarīgais mainīgais esmu es, kuru ietekme neatkarīgais mainīgais. Vecāki ir neatkarīgie mainīgie.  (Santa)

Dzīve nevar būt tikai taisna līnija, jo cilvēks nav robots, cilvēks ir tas, kurš veido savu dzīvi, un tā ir tik dažāda.. (Adrianna)

Atgriezt laiku pagātnē mēs nevaram, jo mūsu dzīves līnija virzienu tāpat kā vektors nemaina. Taču mūsu dzīves līnija var mainīt formu, tā var pārvērsties par lauztu vai pārtrauktu, vai liektu utt., jo dzīvē mums nākas sastapties ar dažādām grūtībām un šķēršļiem.. (Egita)

..vienādojumi, nevienādības, mainīgie lielumi.. Es vienmēr esmu domājusi, ka šīm lietām nav nozīmes un tās ir nevajadzīgas, taču tagad, pētot līnijas savā ikdienā, es sāku saprast, ka katra lieta, kas mums tiek iemācīta, var būt saistīta un izmantota reālā situācijā. (Marta)

Šobrīd skolēni mācās attālināti. Uzskatu, ka viens no lielākajiem šī mācību procesa plusiem – skolēni mācās strādāt patstāvīgi – pašvadīta mācīšanās. Skolotājs iesaka, piedāvā uzdevumus, palīdz un atbalsta, bet skolēns pats meklē atbildes, vada savu darbu, uzņemas atbildību. Svarīgi, lai skolēns neizmantotu gatavas atbildes no interneta resursiem, tāpēc skolēni bieži vien uzdevumus pilda, rakstot ar roku, nevis ar datoru.

Kas vēl rada grūtības, ieviešot jauno mācību saturu un pieeju? Skolēniem ļoti, ļoti svarīgs ir vērtējums (atzīme). Diemžēl viņi nelabprāt strādā, ja tas ir darbs bez viņiem pieņemama vērtējuma, tāpēc skolotājam ir jābūt radošam, jāizdomā, kā un kad darbs tiks novērtēts. 10. klasē ir ļoti grūti mainīt skolēnu (arī vecāku) domāšanu, ka svarīgākas ir zināšanas, nevis atzīme.

Ir vajadzīgs laiks, lai skolēni, viņu vecāki, arī skolotāji pieņemtu jaunās prasības, ieteikumus, lai saprastu, laiki mainās un mācību metodes arī. Nav jābaidās un jākritizē, jo pozitīva attieksme radīs pozitīvu un vērtīgu rezultātu.

Līvānu 1.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Gunta Pauniņa