Sasniegumu vērtēšanas kārtība

LĪVĀNU NOVADA DOME
LĪVĀNU 1.VIDUSSKOLA
UR.reģ. Nr. 40900005486, IZM reģ. Nr. 4213900374
Rīgas iela 101, Līvāni, Līvānu novads, LV-5316
Tālrunis: 65307200, www.livanu1vsk.lv, e-pasts: livanu1vsk@livani.lv
Līvānos

Līvānu 1. vidusskolas
skolēnu sasniegumu vērtēšanas
kārtība

15.09.2020.

Izdota  saskaņā ar MK 12.08.2014.noteikumiem Nr.468
MK 21.05.2013. noteikumiem Nr.281
Līvānu 1.vidusskolas Nolikuma  73.20  punktu
MK 27.11.2018. noteikumiem Nr. 747
MK 03.09.2019. noteikumiem Nr. 416

I Vispārīgie noteikumi

1. Kārtība nosaka izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu Līvānu 1. vidusskolā un ir saistoša visiem Līvānu 1.vidusskolas  pedagogiem un izglītojamajiem//skolēniem
2. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.
3. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtētājs, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un īstenojot izglītības programmu.

II  Izglītojamo  mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

4. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta prasībām atbilstošas vērtēšanas kvalitātes nodrošināšana.
5. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir:
5.1. veicināt izglītojamo, skolotāju un vecāku sadarbību;
5.2. attīstīt katra izglītojamā sasniegumus, ievērojot viņa individualitāti;
5.3. veikt nepieciešamo mācību procesa korekciju izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošanai, veicinot pašvadītu mācīšanos;
5.4. motivēt izglītojamos un attīstīt prasmes pilnveidot savus mācību sasniegumus;
5.5. sekmēt izglītojamo līdzatbildību par mācību rezultātiem un organizēt; izglītojamo pašnovērtējumu.
6. Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu.

III Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un veidi

Šī nodaļa ir no MK not. Nr. 747 9.pielikuma ar domu, lai vecākiem, izglītojamajiem un arī pedagogiem viss būtu vienkopus

 7. Mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:
7.1. sistēmiskuma princips – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums;
7.2. atklātības un skaidrības princips – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji;
7.3. metodiskās daudzveidības princips – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus;
7.4. iekļaujošais princips – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam;
7.5. izaugsmes princips – mācību snieguma vērtēšanā, īpaši mācīšanās posma noslēgumā, tiek ņemta vērā skolēna individuālā mācību snieguma attīstības dinamika.
8. Mācību snieguma vērtēšanas veidi ir šādi:
8.1. formatīvā vērtēšana, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem. Formatīvo vērtēšanu  īsteno:
8.1.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;
8.1.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu;
8.2. diagnosticējošā vērtēšana, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu. Diagnosticējošo vērtēšanu īsteno:
8.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu;
8.3. summatīvā vērtēšana, ko organizē mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un  dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu, kā skolēns ir apguvis plānoto sasniedzamo rezultātu mācīšanās posma noslēgumā.

 IV  Izglītojamo  mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma

9. Mācību sasniegumu vērtēšana 2.-3. klasēs:
9.1. 2.klasē – latviešu valodā un matemātikā 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos aprakstoši;
9.2. 3.klasē – latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos aprakstoši.
10. Mācību sasniegumus 5.-6. un 8.-9.klasēs, un 11.-12. klasēs vērtē 10 ballu skalā visos mācību priekšmetos, izņemot māksliniecisko pašdarbību 11.-12.kl. – vērtējums i vai ni:
10.1. Vērtēšanas tabula summatīvajai vērtēšanai 10 ballu skalā no 2-12.klasei:

1 balle Pareizi izpildīti 1- 10% darba
2 balles Pareizi izpildīti 11-25% darba
3 balles Pareizi izpildīti 26 – 40% darba
4 balles Pareizi izpildīti 41- 50% darba
5 balles Pareizi izpildīti 51- 60% darba
6 balles Pareizi izpildīti 61- 69% darba
7 balles Pareizi izpildīti 70 – 79 % darba
8 balles Pareizi izpildīti 80-  88 % darba
9 balles Pareizi izpildīti 89- 95% darba
10 balles Pareizi izpildīti 96- 100% darba

10.2. Vērtējumi sākumskolai:

Apzīmējums Nozīme Apraksts
+ apgūts Apgūti 70-100%
/ daļēji apgūts apgūti 40-69%
vēl jāmācās apgūti mazāk nekā 39%

11.Pārejas periodā, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, izglītojamā mācību sniegums 1.- 3.klasē tiek izteikts apguves līmeņos ( Sācis apgūt – “S”; Turpina apgūt – “T”; Apguvis – “A”; Apguvis padziļināti – ”P”) .
12. Pārejas periodā 2. un 3. klasē vērtē 10 ballu skalā latviešu valodā un matemātikā pārbaudes darbos, kas veidoti atbilstoši 10 ballu skalai, un starpvērtējumos, izmantojot “ieskaitīts” (i) vai “neieskaitīts” (ni), pārējos priekšmetos vērtē aprakstoši – klases žurnālā vērtējumu izsakot ar šādiem apzīmējumiem: “X” – apguvis, “/” – daļēji apguvis, “–“ – vēl jāmācās; (2.klasē pāreja uz jauno sistēmu jāveic 2021./2022.m.g., 3.klasē – 2022./2023.m.g.) .
13. Pārejas perioda vērtēšanas sistēma

Mācību gads 1.klase 2.klase 3.klase
2020./2021.m.g. Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P
10 balles latviešu valodā un matemātikā
i, ni
Pārējos mācību priekšmetos aprakstoši:
X
/
10 balles latviešu valodā un matemātikā
i, ni
Pārējos mācību priekšmetos aprakstoši:
X
/
2021./2022.m.g. Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P
Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P
10 balles latviešu valodā un matemātikā
i, ni
Pārējos mācību priekšmetos aprakstoši:
X
/
2022./2023 Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P
Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P
Apguves līmeņi visos mācību priekšmetos:
S
T
A
P

14. punkts ir arī no MK not. 747 9.pielikuma, lai izskaidrotu vienkopus vecākiem un izglītojamajiem
14. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar  līmeni “sācis apgūt”- S , ja:
14.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā  sasniedzamā rezultāta apguve;
14.2. skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā.  Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei;
14.3. skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu.
15. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni “turpina apgūt” – T, ja:
15.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs;
15.2. skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei;
15.3. skolēnam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes.
16. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni “apguvis” – A, ja:
16.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs;
16.2. skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi;
16.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē.
17. Skolēna sniegumu atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam izsaka ar līmeni “apguvis padziļināti” –P , ja:
17.1. skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli;
17.2. skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā;
17.3. skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu.
18. 4.-12. klasēs summatīvos darbus vērtē 10 ballu skalā visos mācību priekšmetos (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). ((5.,8.,11.klasē pāreja uz jauno sistēmu jāveic 2021./2022.m.g., 6.,9.,12.klasē – 2022./2023.m.g.).
19. Formatīvie vērtējumi tiek izmantoti, motivējot gan izglītojamos mācīšanās darbam klasē, gan vienas vai divu prasmju pārbaudei un izteikti, izmantojot „ieskaitīts”- (i) vai „neieskaitīts” (ni) / vai punktos (piem 15/30), / vai apguves līmeņos (S,T,A,P), / vai procentos ( pārbaudot prasmju apguvi, i iegūstams, sasniedzot 60%).
20. Pārejas perioda vērtēšanas sistēma

Mācību gads 4.klase
7.klase
10.klase
5.klase
8.klase
11.klase
6.klase
9.klase
12.klase
2020./2021.m.g. Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana
S
T
A
P
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana
2021./2022.m.g. Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana, arī
S
T
A
P
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana, arī
S
T
A
P
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana
2022./2023.m.g. Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana, arī
S
T
A
P
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana, arī
S
T
A
P
Mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā
Formatīvā vērtēšana, arī
S
T
A
P

21. Pēc formatīvā darba izvērtēšanas pedagogam jāsniedz un izglītojamajam jāsaņem atgriezeniskā saite, kas ietver izglītojamā tālāko darbību, lai apgūtu pārbaudīto prasmi.
22. Vērtējumu procentos lieto, organizējot atgriezenisko saiti, kad vēl  notiek mācīšanās process; tas ir kā starpvērtējums arī pirms pārbaudes darba un diagnosticējoša rakstura  pārbaudēs, kur tiek konstatēts izglītojamo zināšanu, iegaumēšanas un lietošanas līmenis (lai uzzinātu, vai izglītojamie ir sapratuši, apguvuši kārtējo mācību saturu.
23. Formatīvais vērtējums neietekmē izglītojamā snieguma summatīvo vērtējumu.
24. Izglītojamā mājas  darbu izpilde nevar ietekmēt semestra vai gada vērtējumu mācību priekšmetā vienas balles robežās, bet var tikt ņemta vērā vērtējuma izšķiršanās gadījumā.
25. Ieraksts „nav vērtējums” (n/v) tiek veikts, ja nav iespējams sagatavot vērtējumu par uzdotā izpildi, taču skolēns stundā ir piedalījies:
25.1. izglītojamais mācību stundā atsakās mutiski vai rakstiski veikt uzdevumu;
25.2. izglītojamai atrodas mācību stundā, bet neiesniedz darbu.
26. Ja izglītojamais nav skolā dienā, kad rakstīts pārbaudes darbs, kura vērtējums tiks  ņemts vērā, izliekot semestra atzīmi, tad žurnālā blakus apzīmējumam n   burti   parādās ieraksts n/v Pēc n/v saņemšanas 2 nedēļu laikā pārbaudes darbs ir obligāti  jāuzraksta un   jāsaņem vērtējums. N/v ir sava veida atgādinājums par nepieciešamību nokārtot pārbaudes darbu.
27. Ierakstu „atb.” veic, ja veselības problēmu dēļ uz ilgāku laiku (vairāk par 14 dienām) ar ārsta izsniegu izziņu izglītojamais ir atbrīvots no uzdevuma vai pārbaudes darba veikšanas. Tas attiecināms uz visiem mācību priekšmetiem.
28. Atbilstoši mācību mērķiem pedagogs var izvēlēties arī skolēnu pašvērtējumu vai savstarpējo vērtējumu.
29. Valsts pārbaudes darbi tiek organizēti Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā.

V Prasības skolas pārbaudes darbu organizēšanai

30. Pedagogs, komunicējot par pārbaudes darbu skaitu semestrī, arī izstāsta to nozīmīgumu un obligātumu.
31. Pārbaudes darbi tiek veikti pārbaudes darbu burtnīcās vai darba lapās, vai  e- vidē  uzdevumi.lv u.tml.
32. Mācību priekšmetu pedagogi veido katrai klasei pārbaudes darbu grafiku, kurš pieejams  e-klasē.
33.Pedagogiem pārbaudes darbu organizēšanu ieteicams pārtraukt 1 nedēļu pirms semestra beigām.
34. Minimālais pārbaudes darbu skaits semestrī:

Stundu skaits nedēļā Minimālais pārbaudes darbu skaits semestrī
1 2
2 3
 3 4
4 5
5 un vairāk 6

35. Atsevišķos mācību priekšmetos – sportā, mūzikā, mājturībā un tehnoloģijās un vizuālajā mākslā – pārbaudes darbs var tikt vērtēts, summējot vairākos pārbaudes darba posmos iegūtos sasniegumus, ja izglītojamā mācību sasniegumus nav iespējams posmā novērtēt, tiek veikts ieraksts n/v.
36. Vienā dienā 1.-7.klasēs nedrīkst būt vairāk par 1 pārbaudes darbu ar vērtējumu ballēs.
37. Vienā dienā 8.-9., 11.-12. klasēs nedrīkst būt vairāk par 2 pārbaudes darbiem ar vērtējumu ballēs.
38. Ar 2020./2021.m.g. 10.klasē nedrīkst būt vairāk par 1 pārbaudes darbu ar vērtējumu ballēs. ( 2021./2022.m.g. – 11.kl., 2022./2023.m.g. – 12.kl.).
39. Par neparedzētām izmaiņām pārbaudes darbu grafikā izglītojamos savlaicīgi informē katrs pedagogs.
40. Pirms pārbaudes darba veikšanas pedagogs komunicē sasniedzamo rezultātu, izstrādā pārbaudes darba vērtēšanas kritērijus un ar tiem iepazīstina izglītojamos.
41.Pēc rakstiskā pārbaudes darba izpildes pedagogs pārbaudes darbus novērtē pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā un vērtējumu izliek e-žurnālā.
42. Novērtētos pārbaudes darbus skolotājs analizē, ar darbiem un to rezultātiem iepazīstina izglītojamos.
43.Uz darba lapām veiktos pārbaudes darbus pedagogs saglabā līdz semestra beigām. Pārbaudes darbu burtnīcas glabājas pie mācību priekšmeta pedagoga.
44. Pārbaudes darbi jāveic visiem izglītojamajiem. Ja izglītojamais  attaisnojošu iemeslu dēļ to nav varējis izdarīt pirmajā reizē, 2 nedēļu laikā pēc savstarpējās vienošanās ar pedagogu viņam pārbaudes darbs jānokārto.
45. Atsevišķos gadījumos (ilgstošas un komplicētas veselības problēmas) pedagogs var izglītojamo atbrīvot no atsevišķu pārbaudes darbu pildīšanas. Pedagogs ņem vērā izglītojamā iepriekšējos pozitīvos sasniegumus, izglītojamā iesaistīšanos mācīšanās procesā stundā.
46. Ja izglītojamais saņēmis nepietiekamu vērtējumu pirmajā pārbaudes darba kārtošanas reizē, 2 nedēļu laikā pēc savstarpējās vienošanās ar pedagogu izglītojamais var pārbaudes darbu kārtot atkārtoti 1 reizi.
47. Ja izglītojamais vēlas iegūt  vēl augstāku rezultātu arī pēc pietiekama vērtējuma saņemšanas, tad atkārtoti veikt pārbaudes darbu ir atļauts 1 reizi. Izglītojamajam 3 darba dienu laikā ir jāpiesakās pie skolotāja par atkārtotā pārbaudes darbu veikšanu, lai pedagogs var izveidot citu pārbaudes darbu.
48. Semestra un gada komplekso  pārbaudes darbu atļauts kārtot 1reizi.
49. Izglītojamo var atbrīvot no atsevišķa pārbaudes darba izpildes, ja viņš ir piedalījies Valsts mācību priekšmetu olimpiādēs vai konkursos.
50.Pārbaudes darbu laikā pie izglītojamā nedrīkst atrasties mobilais telefons  vai cita viedierīce (planšete, viedpulkstenis u.c.), izņemot gadījumu, kad viedierīce nepieciešama pārbaudes darba veikšanai.   To novieto pedagoga norādītajā vietā.
51. Ja izglītojamais neievēro 50.punktu, pārbaudes darba veikšana tiek pārtraukta un darbs tiek anulēts.

VI Mājas darbu izpilde

52. Izglītojamo mājas darbi tiek vērtēti ar „ieskaitīts/neieskaitīts” vai procentos.  Ja mājas darbs nav veikts, e-žurnālā veic ierakstu atbilstoši e-klases sistēmai.
53. Par lielāka apjoma tematiskiem mājas darbiem skolotājs var izlikt vērtējumu 10 ballu skalā, norādot tā vērtēšanas kritērijus.
54. Mājas darbus pedagogi izlabo pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā .
55.Pedagogs  mājas darbu uzdošanas motivāciju var izskaidrot, pamatojoties uz  mācīšanas un mācīšanās mērķiem.
56. Pedagogs var katru uzdoto mājas darbu nevērtēt rakstiski, bet izteikt vērtējumu mutiski, sniedzot atgriezenisko saiti,  ar uzlīmēm, komentāru, simboliem.
57. Pedagogs izvērtē kopā ar izglītojamo  mājas darbā pieļautās kļūdas un  rakstu darbu kultūru.

VII Mācību sasniegumu vērtēšana semestrī un  gadā

58. Semestra vērtējums mācību priekšmetos tiek izlikts, ņemot vērā pārbaudes darbos saņemtos vērtējumus un pedagoga komunikāciju par pārbaudes darbu nozīmīgumu un obligātu.
59. Vērtējumus mācību priekšmetā gadā izliek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
60. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā nosaka, ņemot vērā pirmā un otrā semestra pārbaudes darbu vērtējumus un /vai  mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu, kā arī izglītojamā individualitāti un mācību sasniegumu dinamiku.
61. Semestra vērtējums 2020./2021.mācību gadā arī  4., 7., un 10.klasē ir izliekams. Semestra vērtējumi ir izliekami arī pārejas posmā nākamajās klasēs 2021./2022. un 2022./2023. mācību gadā.
62. Skolēns iegūst ierakstu „nav vērtējuma”(n/v) gadā, ja:
62.1. abos semestros ir ieraksts „nav vērtējuma”(n/v);
62.2. 1. semestrī iegūts nepietiekams vērtējums, bet 2. semestrī – ieraksts „nav vērtējuma” (n/v).
63.Ja izglītojamais ir saņēmis ierakstu  n/v vairākos pārbaudes darbos, tad skolotājs, izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā, izstrādā vienu semestra noslēguma pārbaudes darbu par visām konkrētajām tēmām, un tajā iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu. Pedagogs var arī pārbaudes darbā pievienot papildu uzdevumus par tēmām, kurās ir saņemts ieraksts n/v.
64. Ja abu semestru vērtējumi atšķiras par vienu balli, tad noteicošā ir izglītojamā individualitāte un mācību sasniegumu dinamika.

VIII Projektu un pētnieciskais darbs

65. 11.-12. klašu izglītojamie mācību gada laikā izstrādā zinātnisko referātu un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu, pēc kura aizstāvēšanas saņem vērtējumu 10 ballu skalā. Abi vērtējumi atbilstošajā klasē tiek ierakstīti arī skolēna liecībā.

IX Pedagogu  un vecāku saziņas formas

66. Pedagogu  un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu pilnveidē nodrošina šādas saziņas formas:
66.1. 1-12.klases skolēna e-dienasgrāmata;
66.2. Sekmju izraksti – pēc pieprasījuma.
67. Konsultācijas ar priekšmetu pedagogiem Vecāku dienās.
68. Individuālas konsultācijas ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem, iepriekš uzrakstot e- klasē un vienojoties ar pedagogu.
69. E – klase.

X  Vērtējumu apstrīdēšanas kārtība

70. Izglītojamajam ir tiesības apstrīdēt saņemto vērtējumu, pamatojot savu viedokli sarunā ar mācību priekšmetu skolotāju. Ja abas puses nespēj vienoties par vērtējumu, kas abus apmierina, tad izglītojamais var vērsties pie direktora vietnieka izglītības jomā, kurš izskata strīdus jautājumu un izlemj tālāko rīcību.

XI Noslēguma jautājumi

71. Līvānu 1.vidusskolas izglītojamo sasniegumu vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2020.gada 16.septembrī.

Direktors                                                                                Gatis Pastars