Līvānu sirds.

Kur skrējienā vienojas upes,

Koku pazarēs pilieni mirdz,

Tur straumes plūduma malā

Pukst īstenā Līvānu sirds.

Kā strauts rada varenu upi,

Tā cilvēku – pirmā skola.

Un, staigājot dzīves takas,

Mūs pavada zinības dotās.

Jau kārtējo gadu

Skan pirmie un pēdējie zvani,

No pirmā sola līdz sirmumam

Tie paliks atmiņā manā.

Slīd vanadziņš debesu zilgmē

Gadiem un paaudzēm pāri,

Bet Līvānu sirds tā kā senāk

Nes jaunas dzīvības ārēs...

Jau kārtējo gadu

Skan pirmie un pēdējie zvani,

No pirmā sola līdz sirmumam

Tie paliks atmiņā manā.

Ak, mana baltā vidusskola,

Tavs bērns tev uzticību sola.

(J. Kulakova mūzika,

A. Kalmiņa un I. Vovkas vārdi)